Kāpēc neviens pašmāju kanāls nerāda NHL?

Foto: pexels.com

Kad divus brīvdienu vakarus pēc kārtas Teodors Bļugers Pitsburgas “Penguins” sastāvā dodas laukumā vēl pirms “Panorāmas” laika, bet neviens pašmāju kanāls to nerāda, rodas loģisks jautājums – kāpēc?

Redzēt pingvīnu

17. februāra vakars. Esmu nule kā šķīries no 24,19 dolāriem, lai pieslēgtu sev NHL TV mēneša abonementu un legālā veidā vērotu Pitsburgas “Penguins” un Ņujorkas “Rangers” spēli. Tā sākas 19:30 pēc Latvijas laika, un grēks būtu laist garām iespēju novērtēt, kā zvaigžņotajā pingvīnu kompānijā izskatās nesen lielajā līgā debitējušais latvietis.

Ciemojos pie ilggadēja sporta līdzjutēja Ģirta Gredzena un viņa ģimenes. “90. gados NHL sekoju ļoti cītīgi. Pitsburga bija viena no manām mīļākajām komandām, jo tur spēlēja Mario Lemjē. Pēdējos gados sekoju pavirši, bet tagad, kad līgā labi debitējuši Balcers un Bļugers, atsāku sekot rūpīgāk – vismaz ziņu līmenī,” savu attiecību statusu ar NHL ieskicē Ģirts.

Jau no pašām pirmajām spēles minūtēm translācija raustās un ik pa brīdim uzkaras. Un tā visu spēles gaitu, neglābj pat dažādie interneta pieslēguma veidi. Lai cik tracinoši arī tas nebūtu no klienta viedokļa, šāds scenārijs perfekti paguļas apakšā raksta tēmai. Ja reiz Latvija ir tāda hokeja fanātiķu zeme, kāpēc neviens pašmāju TV kanāls nerāda mūsējo spēles NHL laukumos?

Viens cīnās vārtos, pārējie – ar miegu

Es biju viens no tiem, kas 2002. gada vasarā lika modinātāju, lai celtos un tiešraidē LTV7 kanālā vērotu NHL finālsērijas spēles. Karolīnas “Hurricanes” vārtos pret zvaigžņoto Detroitas “Red Wings” cīnījās Artūrs Irbe. Atceros, ka vienā no spēlēm iesnaudos, pamodos ap 8:00 no rīta un izšķirošos notikumus nebiju palaidis garām, jo ritēja 3. papildlaiks… Gadu vēlāk es tikpat apzinīgi cēlos, lai vērotu, kā par savu otro Stenlija kausu Anaheimas “Mighty Ducks” sastāvā pret Ņūdžersijas “Devils” cīnās Sandis Ozoliņš. Pieredzēju viņa slaveno vārtu guvumu no centra, lai arī tobrīd – kādos piecos no rīta – man šķita, ka jāiet gulēt, jo sāk jau rādīties…

Ozoliņa finālsēriju LTV7 jau vairs netranslēja, to vēroju kādā krievu sporta kanālā ar satelīta starpniecību. Kopš tā laika NHL finālsērijās ir spēlējuši vēl divi latvieši – Oskars Bārtulis un Kaspars Daugaviņš -, un arī viņu gaitas pašmāju TV kanālu patērētājiem gāja secen.

“Tad, kad iepriekšējo reizi rādījām NHL, par paketi bija jāmaksā ap 100 tūkstošiem latu,” atceras LTV sporta redakcijas vadītājs Andris Ušackis. 90. gadu beigās LTV demonstrēja gan NHL spēles, gan NHL apskatu un spēļu labākos momentus. Līdzīgi bija ar NBA spēlēm. Lai arī ierakstā, sporta faniem šie notikumi bija īsts saldais ēdiens. “Es, tāpat kā citi, savas gaitas tajās dienās pakārtoju NHL un NBA spēlēm,” atceras Ģirts Gredzens. “Tad bija cita informācija aprite, rezultātus mēs nezinājām, tāpēc šīs spēles bija liels notikums. Redzēt Sandi Ozoliņu Kolorādo “Avalanche” sastāvā sitamies ar Detroitas “Red Wings” vien bija ko vērts.”

Andris Ušackis atminas: “Tas bija vēl pirms “interneta laikmeta”, skatītāju segmentēšanās vēl nebija notikusi, līdz ar to bija sponsori, kas gribēja sevi asociēt ar kaut ko prestižu un uz to pavilkās.”

Citi laiki, citi paradumi

Teodors Bļugers cīnās atzīstami (5 bloķēti metieni), taču Pitsburgas komandā viņš ir melnā darba darītājs, kura loma pagaidām nevelk ne Irbes un Ozoliņa un pat ne Žoltoka un Skrastiņa savulaik uzstādītās latiņas. Līdzīgas otrā plāna aktieru lomas savās komandās spēlē arī Zemgus Girgensons un Rūdolfs Balcers. “Agrās spēles, ja tās translētu pašmāju kanāli, es labprāt paskatītos, bet naktī NHL dēļ neceltos. Svarīgi ir arī tas, kādas lomas savās komandās spēlē mūsu spēlētāji. Ja kāds būtu pirmo divu maiņu spēlētājs, tas arī daudz ko mainītu,” spriež Ģirts. Tikmēr 15 gadīgais Niks piebilst, ka viņa aprindās NHL nav tēma, kuru apspriestu jaunieši, kas par sportu kopumā interesējas visai cītīgi. Kopš klases biedrs-hokejists pārcēlās mācīties uz Šveici, NHL abreviatūra vairs neizskan. Lai vērotu Porziņģa spēles, viņš gan cēlies arī naktī.

Balcera debijas sakarā jau rakstīju par laiku, kad NHL vienlaicīgi spēlēja septiņi hokejisti no Latvijas. Tas bija 2001. gadā, kad Latvijas hokejs bija savā popularitātes absolūtajā pīķī. “Protams, pieaugot latviešu īpatsvaram, aug arī interese, bet reklāmdevējiem un sponsoriem ir daudz lētāki un efektīvāki varianti sasniegt auditoriju,” skaidro Ušackis. “Mediju auditorija kļūst arvien segmentētāka. NHL (arī NBA) fani sen ir atraduši platformas un kanālus, kur NHL var redzēt lielā apjomā. Lielāko daļu auditorijas šis produkts nekad nav uzrunājis, lai arī ir labs brends.”

Savulaik NHL saturu bija iespējams vērot arī TV3 kanālā, kur varēja vērot gan spēles, gan NHL apskatus. Turklāt TV3 veidoja arī paši savu hokeja apskatu. To notikumu dalībnieks Toms Circenis tagad vada “TVPlay” sporta kanālus, kas piedāvā ļoti daudz dažādu sporta translāciju, taču NHL viņu sortimentā nav. “Licences maksa ir dārga, reitingi laika starpības dēļ ir zemi,” viņš skaidro. Viņš piekrīt Ušacka teiktajam par auditorijas segmentāciju, kas notikusi, attīstoties tehnoloģiju iespējām un informācijas aprites apjomam un daudzveidībai. Cilvēku informācijas uzņemšanas paradumi ir mainījušies, un NHL brends ir palicis žoga otrā pusē.

Nav gluži tā, ka NHL kā produkts televīziju patērējošajai auditorijai Latvijā nebūtu pieejams. Sporta pakā pieejamajam, Dublinā bāzētajam, kanālam “Setanta Sports” pieder ekskluzīvās raidtiesības mūsu reģionā. Tiesa gan, bez komentāriem latviešu mēlē. Kanāla “Best4sport” vadītājs Andris Melnalksnis atklāj, ka viņa kanāls esot izrādījis interesi par NHL translāciju iegādi, taču, kamēr tiesības pieder “Setanta Sports”, rokas ir par īsām. “Best4sport” jau vairākas sezonas translē NBA spēles. Melnalksnis apstiprina Ušacka un Circeņa pieņēmumus, ka reitingu atdeve šim produktam ir neliela, taču kā “premium” klases produkts tas kanāla imidžu izdaiļo, tāpēc ir vērtīgs aktīvs. “Agrajām spēlēm ir labi reitingi, bet naktī, protams, ka interese ir neliela.”

“Setanta Sports” tiešraidē netranslēja nevienu no abām “Penguins” agrajām spēlēm. Visu trīs pašmāju sporta kanālu vadītāji norāda, ka tas – rīcības brīvības trūkums spēļu izvēlē – ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc NHL pašmāju kanālu patērētājiem iet secen. “Parasti spēles pārdod paketēs, sezonas laikā jāparāda vismaz 20 – 40 spēles un fināli,” kārtību ieskicē Andris Ušackis. “Izvēles iespējas ir, taču ne pārāk lielas. Parādīt spēles tikai ar latviešiem nav variantu. Līdz ar to pazūd sabiedriskā pasūtījuma motīvs un paliek tikai komerciālās intereses. Būtisks trūkums ir laika starpība. Pat ja ir agrās spēles, prime time laikā NHL nespēj konkurēt ar citiem prime time produktiem.”

Laiks, kad NHL notikumi bija dominējošs sarunu temats darba vietās, draugu kompānijās, skolā starpbrīžos; kad populāra bija dažādas NHL simbolikas kolekcionēšana; kad savas prognozes par Sanhosē “Sharks” gaitām izteica Rīgas zīlnieki, – tas laiks ir pagājis, šķiet, uz neatgriešanos. Kam jānotiek, lai NHL Latvijas sporta līdzjutēju sirdīs savas pozīcijas kaut nedaudz atkarotu? Atbilde patiesībā ir vienkārša – Latvijai jāsagaida nākamais Sanda Ozoliņa kalibra hokejists.