Gada nogale ir laiks, kas aizrit vienās vienīgās nominācijās, balsošanās, balvu pasniegšanās. Turklāt nomināciju un nominantu loks gadu no gada sevišķi nemainās. Tad nu “Ģērbtuve” nolēma apsteigt visas pārējās ceremonijas un pasludināt uzvarētājus nominācijās, kam citādi starmešu gaisma ietu secen. Sauksim šo par alternatīvo Gada balvu sportā 2020.
Gada komanda: Latvijas futbola izlase
Nekad iepriekš neviena Latvijas sporta komanda man nebija likusi sākt rakāties pa Latvijas Republikas Krimināllikumu. Iespējams, ka izlases neveiksmīgā snieguma cēloņi jāmeklē ar kādu ģenētisku testu palīdzību, jo citādi ir neiespējami izskaidrot Latvijas izlases dāsnumu spēlēs pret pundurvalstiņām. Taču sportam tik tukšajā gadā tieši futbola izlase bija Latvijas apspriestākā sporta komanda.
Gada divkosība: 2021. gada pasaules čempionāts hokejā
Latvijas valdība dod savu svētību aprēķina laulībām ar demokrātijas citadeli Baltkrieviju, taču vēlāk ir ļoti nepatīkami pārsteigta, ka kaimiņvalstī tomēr netiek īstenoti labas pārvaldības principi, tāpēc, kad tam uzmanību pievērsusi visa pasaule, tiek dots skaidrs vēstījums: ar sābriem čempionātu kopā rīkot nevarēs! Vēlāk gan premjers Kariņš ieliek nedaudz atpakaļgaitā, lēmuma smagumu noveļot uz IIHF pleciem. Iespējams, atminējās, ka viņa vadītā Latvijas valdība apmaksāja Sanktpēterburgā notikušā IIHF kongresa izdevumus… Starp citu, par delegācijas nevešanu uz olimpiskajām spēlēm visu iespēju zemē Ķīnā valdības paziņojums acīmredzot vēl top.
Gada nejēdzība: LBL čempionu pasludināšana
“VEF Rīga” izcīna zelta medaļas turnīrā, kurā tā arī netiek aizvadīta neviena spēle un nav pat apstiprināts nolikums. Tā arī netapa skaidrs, ko tieši Latvijas basketbols ieguva no tā, ka par katru cenu sadalīja medaļas nemaz neiesāktā turnīrā, balstoties uz citā turnīrā fiksētiem rezultātiem.
Gada cinisms: Ineta Radeviča
Valsts: Ineta, atdod prēmiju!
Ineta: Nedošu!
Valsts: Labi, tad neko.
Ar laika nobīdi dopinga lietošanā pieķertā Ineta Radeviča tā arī neatgrieza valsts izmaksāto prēmiju par 4. vietu 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā, un tas tā arī paliks. Vēl jautrāk – trenera ailītē kā prēmijas saņēmēju Radeviča bija norādījusi savu mammu, lai arī savus olimpiskos tālumus kaldināja Krievijā. Pie trenera, kuram vēlāk teju visu treniņu grupu paņēma aiz ausīm…
Gada izspēle: LBS prezidenta vēlēšanas
Vējoņa kampaņas lielākais enkurs Edgars Šneps pēdējā brīdī pirms vēlēšanām paziņo par drīzu aiziešanu no LBS ģenerālsekretāra amata. Prezidenta kandidāts Kaspars Cipruss atsauc savu kandidatūru par labu Raimondam Vējonim. Mēļo, ka tādējādi Cipruss būšot Šnepa pēctecis Vējoņa uzvaras gadījumā, bet nieki – Vējonis noliedz šādas vienošanās esamību. Dažus mēnešus vēlāk gan notiek tieši tā.
Gada konflikts: Siguldas ledus renes batālijas
Kaislību katls, kas gadu desmitiem vārās Siguldas ledus trases ķēķī, šogad aizsvilās ar vēl nepieredzēti lielu (lasi, publiski redzamu) liesmu. Tas atsedza kādu mazāk piesauktu problēmu: ilggadējie šo sporta veidu vadītāji arvien biežāk iestrēgst pusceļā starp realitāti un iedomu pasauli, bet cienīgu pēcteču pagaidām nav. Ja pēc olimpiādes nenotiek radikāla paaudžu maiņa bobsleja un skeletona vadībā, šo sporta veidu pastāvēšana Latvijā solās būt ļoti apdraudēta.
Gada uzlecošā zvaigzne: Sandis Riekstiņš
Saeimas deputāts, kurš savu politisko uzpleču pelnīšanai ir izvēlējies sporta nozari. Kas Latvijas politikā ir jauna parādība. Pirmo reizi pieredzam tik skaļu un kolorītu Saeimas Sporta apakškomisijas vadītāju, kurš kuluāros prot nospēlēt gan ausī čukstētāja lomu ministrei Šuplinskai, gan sliktā policista lomu attiecībās ar ilggadējo Latvijas sporta funkcionāru eliti, lai arī viņa paša amats sporta nozarē ir faktiski bez jebkāda svara. Riekstiņa izteikumi un izpausmes bieži vien ir diskutabli un pat rēcīgi, taču viņa parādīšanās Latvijas sporta vides aizaugušos ūdeņus ir saduļķojusi.
P.S. Neaizmirstiet viņam piesekot tviterī!
Gada izgāšanās: prioritāro sporta veidu noteikšana
Vairāk nekā gadu ilgušas diskusijas, kritēriju izstrāde, rezultātu modelēšana… Līdz vienā brīdī Izglītības un zinātnes ministrija saprot, ka vajadzētu tomēr pasūtīt pētījumu. Kurš arī neko nedos, jo joprojām tā arī nav nodefinēts, ko paģērēs prioritārā sporta veida tituls un cik tādi Latvijā vispār būs… Ja kāds prioritāšu idejas pretinieks šo procesu apzināti sabotēja, tad viņš ir pelnījis aplausus par ģenialitāti.
Gada atgriešanās: Igors Labuts
2017. gadā futbola vārtsargam Igoram Labutam Īrijā tika piespriesta gada diskvalifikācija par spēļu rezultātu ietekmēšanu. Pirms Īrijas viņš bija spēlējis gandrīz visās šaubīgākajās Latvijas komandās. “Vai nu Labuts ir neveiksminieks, jo vienmēr spēlē dīvainās komandās, vai arī ir kāda saikne. Ir kāda organizācija, aģenti, kas piedāvā spēlētājus, ar kuriem var sarunāt mačus. Un mēs savos ziņojumos redzam, ka aizdomīgie spēlētāji nonāk arī aizdomīgās komandās. Tādēļ, atvainojiet, bet nedomāju, ka tā ir nejaušība, ka Labuta kungs vienmēr nokļūst problemātiskā klubā,” toreiz teica “Federbet” pārstāvis Frančesko Baranka. Pats Labuts lika lietā dzelžainu loģiku: “Ja būtu labs spēlētājs, tad pārstāvētu Madrides “Real”, nevis Īrijas otrās līgas klubu.”
Taču taisnība šajā stāstā uzvarēja, jo Labuts vērsās Sporta arbitrāžas tiesā, kas atzina – Labuts patiešām ir draņķīgs vārtsargs, nevis rezultātu manipulators. Tad nu Latvijas futzāla izlase šogad nolēma reabilitēto Labutu iekļaut savā kandidātu sarakstā.
Gada stratēģis: Žoržs Tikmers
Smalki īstenoja varas pārmantošanas operāciju Latvijas Olimpiskajā komitejā. Vispirms LOK stratēģiski gudri izraudzījās Ģenerālās asamblejas jeb vēlēšanu datumu – pirms olimpiskajām spēlēm, nevis pēc, kā bija ierasts. Sak, lai rezultāti (jeb ļoti iespējamā to neesamība) nenovērš uzmanību no paveiktā. Kandidātu pieteikšanās termiņš bija tik īss, ka citi kandidāti tā arī nepieteicās. Martā paredzētā kronēšana pandēmijas pirmā viļņa dēļ gan pārcēlās uz jūliju, un visu šo nogriezni Tikmers prata saglabāt savu ne cepts, ne vārīts agregātstāvokli. Neuzkrītoši nolīda ierakumos, kad pavasarī vaļā gāja pirmā covid elle, sporta nozarē smagumu ļaujot iznest citiem. Tāpat līdz vēlēšanām spītīgi nepauda viedokli par veselu lērumu būtisku Latvijas sporta tālākās attīstības jautājumu. Ticis pie varas grožiem, norobežojās no ilggadējiem līdzgaitniekiem Aldoņa Vrubļevska un Einara Fogeļa, ar vairākiem administratīviem gājieniem paceļot kāju un veikli iezīmējot savu jauno teritoriju. Ja vien kāds no malā pastumtajiem kādā brīdī tomēr nesāks runāt, tad Tikmers savu partiju būs nospēlējis uz 10/10 un godam nopelnījis stāvovācijas.
Gada sportiste: Rebeka Ibrahima (Koha)
Latvijas olimpiskās komandas līdere makšķeri notina gadu pirms pārceltajām olimpiskajām spēlēm, bet faktiski vēl ātrāk. Jau kopš pavasara visām iesaistītajām pusēm (treneri, Olimpiskā vienība, Olimpiskā komiteja) bija miglains priekšstats par sportistes ikdienas gaitām, taču valsts finansējumu viņa turpināja saņemt vēl vairākus mēnešus. Beidzās viss likumsakarīgi – ar laulībām un sporta pamešanu. Viņas lēmums Latvijā izraisīja lielu sašutumu, ko gan bija grūti izprast: kas tieši slikts ir tajā, ka meitene nolēma beidzot nomest zemē svaru stieni un pievērsties ģimenes dzīvei? Epopejas fonā pārāk maz uzmanības tika pievērsts būtiskākam precedentam: kāda ir valsts stutētu sportistu atbildība sabiedrības priekšā?
Gada uzstāšanās: Viktors Ščerbatihs
“Mēs dzīvojam kurā gadā? Šodien ir 21. gadsimts. Tiešām mūsu dakteri slinki vai stulbi, vai kā viņus nosaukt? Ir vīruss. Mēs lidojam kosmosā. Mēs nevaram atrast neko pret vīrusu vai kā? Es nesaprotu. Bet vajag risināt. Ārsti lai vairāk strādā, lai neguļ! Olimpiskās spēles – es jums saku no savas pieredzes, zinu, es cīnījos – tiešām tur ir visa sirds. Tāpēc gribas, lai mūsu ārsti strādā tāpat. Ja vienkārši strādā tāpēc, ka maksā… Bet vajag ar visu sirdi!”
/Viktors Ščerbatihs, bijušais Saeimas deputāts/
Gada pasākums: Rimi Rīgas maratons
Pasākums, ko pamanījās atcelt pat divreiz. Otrajā reizē veselības ministrei Ilzei Viņķelei sparīgi cīnoties, ka maratonam būs būt! Arī skriešanas entuziastam Ugam Dumpim būtisku iebildumu nebija. Daudznozīmīgs piemērs, kurā sadūrās organizatoru, politiskās virtuves un sabiedrības intereses. Beigās zaudētājos paliekot visām iesaistītajām pusēm.
Gada precedents: Golfa federācijas prezidents par olimpisko kustību
Latvijas Olimpiskās komitejas lēmējvaras (izpildkomitejas) loceklis Armands Puče neilgi pēc ievēlēšanas startēja ar publisko runu, kurā pārlaida ložu zalvi pār… olimpisko kustību un ideju. “Mums ir jāsāk pārvērtēt arī olimpiskā stāsta jauda. Ko tas dod cilvēkam, cilvēcei? Šobrīd tas, kā olimpiskā kustība ir ievirzījusies, cilvēkam nedod absolūti neko! Tas kropļo cilvēkus (..)Man ir nācies būt olimpiskajās spēlēs un pārrunāt to ar kolēģiem. Tie, kas ir pabijuši, ļoti labi saprot, kas tas ir par geto, kurā nonāc un spēlē kaut kādu izdomātu stāstu par to, ka mums šeit ir pasākums.” Šis tikai īss fragments.
Pati Latvijas Olimpiskā komiteja uz sava izpildkomitejas locekļa izteikumiem nekādā veidā publiski nav reaģējusi jau piecus mēnešus…
Labākais otrā plāna aktieris: VID Muitas un nodokļu policijas pārvalde
VID darbinieki šogad izcēlās ar hat trick, jo veica trīs ar futbolu saistītas masveida kratīšanas: Latvijas Futbola federācijā, FK “Ventspils” un “Riga FC”. Pagaidām gan VID darbības vēl nav vainagojušās notiesājošos spriedumos, tāpēc noslēpumainības plīvurs joprojām paliek. Taču abu piesaukto futbola klubu vadoņi Šišhanovs un Lomakins šogad nonāca Latvijas valstij nevēlamo cilvēku sarakstā. Iespējams, pilnīgi nesaistīti, bet procesu tas paspilgtina un kontekstu – iezīmē.
Balva par mūža ieguldījumu: Oļegs Gavrilovs
Šā cilvēka spīts un futbola mīlestība pēdējo 25 gadu garumā sen jau ir pelnījusi pienācīgu atzinību. Ne tiesas prāvas, ne mūža diskvalifikācija nespēj atturēt šo futbola fanātiķi no dažādu klubu (ne tikai Virslīgas) spēļu apmeklēšanas klātienē. Gavrilovs gadu gaitā ir sagādājis daudzus hrestomātiskus brīžus Latvijas futbolā. Pašu pirmo skandālu, kad “Dinaburg” izslēdza no Baltijas čempionāta, Gavrilovs publiski norakstīja uz vārtsarga Vadima Fjodorova dzimšanas dienas svinībām dienu iepriekš (normāli esot ierāvis, bet pa galvu iedeva tikai spēles pēdējās minūtēs, kad sāka bumbu spēlē ievadīt ar boulinga paņēmieniem). Vēlākajos gados Gavrilovs spēles Ilūkstē mēdza vērot no savas automašīnas salona un – tavu skādi! – mājinieki vārtus ielaida katru reizi, kad Gavrilovam nejauši uzspiedās signāltaure. Savu kanti Latvijas futbolā Gavrilovs notur joprojām – cīņā par LFF prezidenta krēslu, pašreizējā prezidenta Ļašenko klans īpaši izraudzītam cilvēku lokam atskaņoja tā brīža prezidenta Gorkša sarunu ierakstus ar… Oļegu Gavrilovu.