Apsēsts ar basketbolu
Basketbola apsēstībā konkurēt ar Mārtiņu Gulbi spētu tikai retais. Spēļu – savas komandas un citu – skatīšanās un analizēšana; dažādu materiālu meklēšana un studēšana; dažādu ideju nemitīga piefiksēšana. “Es negribu vēlreiz dzīvē nonākt situācijā, kad man makā ir divi eiro un es nezinu, ko darīšu tālāk. Tāda situācija bija, kad mani pirmoreiz atlaida no “Barona”. Tāpēc es cenšos maksimāli sagatavoties, lai vairs nekad tādā situācijā neatgrieztos.”
Paralēli mūsu sarunai vērojam Kauņas “Žalgira” un Klaipēdas “Neptunas” spēli Lietuvas čempionātā. “Maksāju 6,99 mēnesī, lai varētu skatīties Lietuvas līgu. Bet es nevaru – man ir jāredz!” Mārtiņš sevis priekšā ir bezspēcīgs. Viņa elki treneru vidē ir Šarūns Jasikēvičs un Žeļko Obradovičs. “Reizēm ieslēdzu Eirolīgu, lai tikai paskatītos, kādas kombinācijas treneri liks spēlēt ceturtajā ceturtdaļā. Piemēram, Jasikēvičs pie neizšķirta rezultāta vienmēr liks nogādāt bumbu groza apakšā. Savukārt Obradovičs vienmēr paļaujas uz savu saspēles vadītāju.” Kauņas “Žalgiri” viņš ir izanalizējis kā nevienu Eirolīgas komandu. Savas zinātkāres apmierināšanai daudz nodarbinājis arī bijušo “Žalgira” spēlētāju Kasparu Vecvagaru.
“Skaties!” Mārtiņš rāda uz ekrānu, kur atkārtojumā rāda, kā Tomass Delininkaitis netraucēts “Žalgira” grozā ielādē tālmetienu. “Jasikēvičs noteikti pirms spēles bija devis uzdevumu neļaut Delininkaitim brīvam izmest trīspunktniekus. Uzreiz ir minūtes pārtraukums, lai apdzēstu Klaipēdas 5:0 izrāvienu. Tagad, pēc minūtes pārtraukuma, “Žalgira” nākamie divi uzbrukumi būs ar vienādu noslēguma fāzi, taču tiks izspēlēti atšķirīgi.”
Pasekojot Mārtiņam Gulbim līdzi dažādās situācijās, raksta tapšanas beigās nonācu pie jautājuma: “Vai pašam nešķiet, ka attiecībā uz basketbolu esi mazliet ķerts?” Mārtiņš atbildēja apstiprinoši. “Kad ir jau par daudz, Kristīne mani māk nolikt pie vietas,” viņš uzteic savu dzīvesbiedri. Kopš 2. decembra basketbols viņu mājās atvirzījies otrajā plānā, jo pasaulē nācis Robijs.
Laiks rādīs, kādā virzienā aizies Mārtiņa Gulbja trenera karjera. 27 gados viņš joprojām ir nepieklājīgi jauns profesionālas komandas trenera uzvalkam. Tomēr trenera Gulbja kontekstā nevis vecums, bet arodā pavadītie gadi ļaus nospraust pirmos mietiņus, izvērtējot, pa kādu trajektoriju virzās viņa karjera. Vai viņš kļūs par nākamo skaļo vārdu Latvijas basketbolā, kurš saviem elkiem Jasikēvičam un Obradovičam stāsies pretī kā kādas Eirolīgas komandas treneris? Vai arī paliks tajā Latvijas treneru kategorijā, kas staigā starp pašmāju klubiem, atsevišķās sezonās paspīd ar atjautīgi sagatavotām komandām, tomēr nākamajā līmenī iekāpt nespēj?
Laiks un paša sniegums parādīs. Ja kādu interesē mana prognoze, tad – vai nu Mārtiņš Gulbis sasniegs ļoti daudz, vai arī viņam kādā brīdī aizbrauks jumts. Arī šāds – trešais – scenārijs stresa pārbagātajā trenera arodā nav nemaz tik reta parādība. Lai nu kā, Mārtiņš Gulbis jau kopš uznākšanas uz skatuves Latvijas basketbola vidi padara košāku. Un būs interesanti pasekot, kāds būs viņa unikālā stāsta turpinājums.